Kā ražotājs seksa lelle , Varu jums pateikt, ka man dažreiz ir šāda reakcija uz savu darbu, kad es iznesu savas lelles publiski, lai tās parādītu un pārdotu.. Cilvēkiem ir vairāk vai mazāk ērti skatīties uz kaut ko, kas izskatās pēc humanoīda. Kaut kas, kas izskatās pēc cilvēka, bet kam nav detaļu vai trīsdimensiju detaļu, var šķist mazāk biedējošs nekā manis radītās lelles, kurām ir jāizskatās pēc iespējas dzīvīgāk, vissīkākajās detaļās, līdz viņu mazo ķermeņu svaram. Šī reakcija var notikt ar robotu figūrām, kas darbojas, izskatās un izklausās pēc cilvēka. Tas notiek ne tikai ar lellēm. Kā kāds teica, Tas lielā mērā ir saistīts ar sabiedrību, kurā dzīvojam. Filmu industrija nopelnīja daudz naudas no tādām filmām kā Chucky un Puppetmaster, kurā lelles “atdzīvoties” un kļūt vardarbīgs.

no otras puses, ir tādas filmas kā Pinokio, kurā lelle atdzīvojas, lai kļūtu mīloša, laipns un zēns, kuru tēvs vienmēr gribēja. Ir daudz ko teikt par ažiotāžu ap nedzīviem objektiem, kurus arī kāds vai kaut kas vajā. Un vēlreiz, par to mums ir jāpateicas televīzijai. Ne visas izsolēs atrastās lelles ir spokos. Izredzes, ka tas notiks, ir ļoti zemas, pat ja jūs uzskatāt, ka tāda lieta var būt patiesība. Tomēr, neskatoties uz baiļu reakciju uz lelles iegūšanu vai ieraudzīšanu, ir arī pretējais. Daudziem cilvēkiem patīk lelles, jo tās ir mierīgas savā reālismā. Viņi var palīdzēt viņiem justies mazāk vientuļiem pasaulē.

Daudzi cilvēki mīl lelles, jo viņi var ar tām sazināties, ģērbjot tās vai spēlējoties ar tām., vai pat vienkārši tos pakļaujot. Viņiem, viņi redz skaistumu lellē tur, kur citi to neredz. Tas var attiekties uz lelli, kuras vintage seja ir zaudējusi spīdumu un ir tikai plaisas.. Kāds var paskatīties uz šīm plaisām un redzēt tikai to mīlestību, kas tika izrādīta šai lellei rotaļu un sapņošanas dienu laikā.. Citi šajās plaisās šo mīlestību neredz, bet redzēt salauztu attēlu par kaut ko, kam vajadzētu būt veselam, vai salauzta cilvēka figūra. Mums rodas bioloģiskas bailes, kad mēs redzam kaut ko, kas izskatās pēc cilvēka vai izskatās pēc cilvēka, bet nav. 100% cilvēks. Tā ir psiholoģiska lieta, kas notiek.

Esmu redzējis dokumentālās filmas par šo tēmu. kārtējo reizi, tas var būt hiperreālisms vai nelīdzenumi, kas izceļas un rada skatītājam zosādu. Saplaisājusi seja, lauzts pirksts vai kāda cita deformācija vai nelīdzenums var izraisīt senās laimīgās fantāzijas, vai kas varēja būt, kad lelle vēl bija vesela, vai arī tas var radīt vēlmi skatīties uz lelli šķībi, jo tā nav tāda, kādai tai varētu būt vai vajadzētu būt. Kas vēl, Lelle, kurš ir nedzīvs, var būt kaut kas tāds, ko skatītājs vēlas redzēt, tāpat kā Gheppeto un Pinnochio gadījumā, un domāšana, ka tas varētu piepildīties kādā fantāzijā, rada baiļu reakciju. Šī ir mana atbilde, cik man zināms. Es ceru, ka tas jums noderēs. Ne visi baidās no lellēm. Labāk paturiet to prātā.