Kāpēc tik daudzi cilvēki domā, ka seksa lelles ir rāpojošas ?

Le Strong Play de Rochester muzejs, Ņujorkas štatā, ir liela vitrīna, kas piepildīta ar vecām un jaunām lellēm, daži ļoti veci un ar vēsturisku vērtību, cita strāva. Kad jūs redzat visas šīs lelles kopā, ir jūtams biedējošs faktors no visām stiklainām acīm, kas skatās uz jums. (Drebuļi !).

Es varu runāt tikai par sevi, bet dažas lelles man šķiet biedējošas, citi nemaz.

Kad es biju bērns, mana skotu vecmāmiņa, kuru es nekad neesmu satikusi, atsūtīja man skaistu lelli. Es viņu saucu par Žaniju un ak ! kā es viņu mīlēju ! Es biju vientuļš bērns un ilgu laiku, Žannija bija mana labākā draudzene. Diena, mans kvazipsihotiskais lielais brālis izrāva no manis Žaniju un sasita viņai seju. Es biju histēriski no skumjām un šausmām. Es mēģināju noslēpt Žanniju, bet mamma to atrada un atbrīvojās. Mans brālis teica, ka tas bija nelaimes gadījums (tas tā nebija) un mana māte to atstāja tur.

Pēc Žanijas nāves, vienīgās lelles ar kurām spēlējos bija Bārbija, viņas vasaras raibuma labākā draudzene Midža, viņas draugs Kens un viņas mazā māsa Skipper. Es gaidīju, ka dažiem cilvēkiem šo leļļu priecīgie smaidi radīs trauksmi (bet čau, vienmēr ir izņēmumi). Diena, mans šausminošais lielais brālis nolaupīja manu Bārbiju un pakāra viņu aiz kakla no gaismas ķermeņa. Es biju ļoti satraukta, un mans brālis mani nepārtraukti atgrūda, lai es nevarētu viņai pakļauties. Vēlreiz, mana māte to aizbildināja, sakot, ka tas ir a “spēle”. Mans tēvs beidzot nolaida Bārbiju. (Bija arī cits gadījums, kad brālis nožņaudza manu Raggedy Andy lelli, bet lelle uzbrukumā izdzīvoja).

Pēc traumas, ko cietu no sava brāļa pār Žanniju, Raggedijs Endijs un Bārbija, Man nekad nav bijusi cita lelle, Nekad. Un man ar brāli nav nekāda sakara līdz šai dienai. Lai cik rāpojošas un rāpojošas varētu šķist dažas lelles, neviens nevar sacensties ar manu briesmīgo lielo brāli un terora kampaņu, ko viņš veica pret mani un manām mīļajām lellēm.